LU konference
“Pilsētas pļavas ir vietas, kur ikviens var gan piedalīties dabas daudzveidības veidošanā, gan arī iepazīt to. Mūsu pieredze liecina, ka pilsētas pļavas darbojas arī kā apkaimi vienojošs elements, kas iesaista visdažādākos cilvēkus kopīgā darbā, un ar lielu gandarījumu varam vērot, ka arī mūsu sabiedrība arvien vairāk novērtē dabiskākas teritorijas gludi pļautu zālāju vietā,” uzsver Latvijas Dabas fonda botāniķe, pilsētas pļavu veidotāja Rūta Sniedze-Kretalova.
Jaunveidotās pilsētas pļavas atrodas pie LU Akadēmiskā centra, kur LU Dabas mājas nogāzē jau sākotnēji tika nodrošināta apsaimniekošana, kas ļauj augiem izziedēt. Leknākajās no pilsētas pļavām jau notikusi pirmā pļaušana, kas palīdz ierobežot ekspansīvās sugas, nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem un pievilcīgāku, ziediem bagātāku pļavu vasaras laikā. Otrā pļauja pilsētas pļavās notiek tad, kad lielākā daļa augu ir noziedējuši.
“Agra pļaušana samazina graudzāļu dominanci, un tādā veidā veicina divdīgļlapju (platlapju) daudzveidību. Tā netiek veikta katru gadu. Kopš 2015. gada, kad jau tika izveidota nogāzes pļava, šī ir pirmā reize, kad izmantojam agro pļaušanu, lai atjaunotu pļavā sugu daudzveidību. Šogad agrās pļaušanas atbilstošāko laiku nedaudz novēlojām, jo ģeogrāfu studentiem bioģeogrāfijas lauka kursā šī ir brīnišķīga studiju vieta, un lauka kursa plānojums šogad nesakrita ar veģetācijas attīstību. Pļaušanas laikā dažas platlapju sugas no tā nedaudz cieta (vietām nopļāvām tīruma pētereni un parasto plaukšķeni, kas jau bija saaugušas palielas). Taču šāda vienreizēja agrā pļaušana nebūt neiznīcina šīs sugas, jo tās ir pļavu sugas – tās pielāgojušāsikgadējai pļaušanai. Atālā tās ziedēs ar divkāršu sparu. Agrā pļaušana būs vajadzīga vēl dažus gadus. Rūpīgi sekosim veģetācijas attīstībai, un to veiksim tikai tad, ja būs nepieciešams,” skaidro projekta “GrassLIFE2” koordinatore Latvijas Universitātē Solvita Rūsiņa, piebilstot, ka nākotnē pļaušana varētu tikt veikta vizuāli citādi, izvairoties no taisnām malām, drīzāk veidojot viļņotas vai robainas malas, kas ainaviski būs tīkamākas.
Pirmās pilsētas pļavas Latvijas Dabas fonds izveidoja 2021. gadā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs 45 teritorijas ar kopējo platību 16 hektāri. Šosezon top ne tikai pilsētas pļavas LU Akadēmiskā centra teritorijā, bet arī pļavas pie Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseina, Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā un Buļļupes promenādē.
 Akadēmiskā centra teritorijā, ir daļa no Rīgas pilsētas pļavu tīkla. Jaunajā pilsētas pļavu teritorijā izmanto dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnesi un vietējo savvaļas augu sēklu sēšanu un stādu stādīšanu, kā arī mērķtiecīgu apsaimniekošanu, tostarp agro pļauju.
){kind=link}